Atēnas, Delfi un kafija


Tā kā bija palikušas dažas neizmantotas atvaļinājuma dienas, nolēmām pagarināt silto laiku un aizlidojām uz Grieķiju. Interesanti, ka spriežot pēc statistikas un mūsu pašu novērojumiem, Atēnas nemaz nav populārākais tūristu galamērķis šajā valstī. Topā ir dažādas salas un citi reģioni. Taču tā kā neesam tipiskie pludmalē gulētāji (vienu reizi gan gribētos), nolēmām apskatīt kas interesants atrodas tieši Atēnās un pilsētas tuvumā.

Kā naktsmītni bijām izvēlējušies jauku mazu dzīvoklīti no AirBnB1, kas bija novietots stratēģiski izdevīgā vietā - ļoti tuvu vecpilsētai un relatīvi netālu no metro pieturas.

Tā kā šeit bija jāpavada nedaudz vairāk kā piecas dienas, mums bija gana daudz laika, lai apskatītu visu, ko šī skaistā pilsēta piedāvā. Te ir ļoti daudz parku, skaistas un ļoti vecas seno kultūru paliekas, visur redzamā Akropole pilsētas centrā uz grandiozas klints, garšīgi ēdieni un draudzīgi cilvēki.

Pirmajā dienā izstaigājām jauku šauru ieliņu labirintu Akropoles klints pakājē, kur Oliveram ļoti patika maldīties un atrast aizvien šaurākas vietas un jaunus labirintu pagriezienus.

Ieliņu labirints Atēnās

Uzkāpām Areopagus klintī, no kuras paveras fantastiski saulrieta skati uz pilsētu.

Atmosfēra bija ļoti patīkama, neviens neuzmācās, tūristu bija maz, laiks bija silts un patīkams. Tā kā laika bija daudz, laiski pavadījām dienas, staigājot pa dažādiem rajoniem, apskatot visu, kas likās interesants un izbraudot dažādus Grieķijas nacionālos ēdienus.

Koupa, grieķu salāti iekš maizes bļodas

Skats no Aeropagus klints

Kopumā es noteikti iesaku apskatīt Atēnas, Plaka, Akropole un centrālais pilsētas rajons ir ļoti jauks un te ir daudz ko redzēt. Droši vien tikai pilsētai pietiktu arī ar divām pilnām dienām, bet šoreiz izvēlējāmies t.s. lēno tūrismu, kad nekur nesteidzoties visu izbaudījām mierīgi padzīvojot uz vietas.

Partenons, Akropole

Protams ne jau viss bija perfekti. Daudzas no vēsturiskajām vietām ir ļoti sliktā stāvoklī, piemēslots, aprakstīts, infrastruktūra gluži kā pamesta. Iespējams pie daudz kā ir vainojama krīze, par to neesmu drošs, taču pilsētā salauztas un slēgtas visas modernā paskata tualetes; ieejas kiosku būdiņas, izņemot galvenās, gandrīz visas ir slēgtas; šķiet, ka sētnieki visi arī atlaisti. Pilsētā kredītkartes neņem gandrīz nekur, kafejnīcās, kurās redzams, ka ir terminālis, tāpat karti neņem. Iespējams, lai izvairītos no nodokļiem. Cenas gan nav kļuvušas zemākas, bieži vien tās ir augstākas nekā daudz attīstītākās valstīs. Piemēram Cappucino par 3.8-4.5EUR manuprāt ir ļoti daudz, pat Tokijā un Sanfrancisko ir lētāk.

Bijām dažos lielveikalos, kuros arī bija pārsteidzoši interesanti skati. Cilvēku gandrīz nav - piektdienas vakars, kur pārtikas nodaļā ir 3-4 cilvēki ir visai dīvains skats. Iespējams to izskaidro cenas, brokastu pārslu paka 4.5EUR - Rīgā šī maksā 2EUR. Var būt, ka lielveikali šeit nav tik apmeklēti arī dēļ atšķirīgās kultūras, jo mazie privāto tirgotāju veikaliņi un tirgus bija pilni cilvēku, tajos arī cenas bija labākas (un čekus nedod).

Sastaptie cilvēki ļoti draudzīgi un pozitīvi noskaņoti, arī kafejnīcu personāls - runātīgi, angliski visi runā labi un labprāt.

Plaka rajons pilns skaistām kafejnīcām

Viena no naktīm, dažus simtus metru no mūsu naktsmītnes tika uzspridzināta ēka. Paši to nedzirdējām, taču no rīta saņēmām satrauktus SMS no dzīvokļa īpašnieces. Izrādās gan, ka cietis neviens nebija, jo akcija bija vērsta pret valdību un par spridzekli tika informēta policija, kuri paspēja rajonu norobežot.

Vakarpusē aizbraucām uz planetāriju, kurā iespējams skatīties filmas par visumu uz gigantiska kupolveida ekrāna, līdzīgi kā IMAX Dome. Tā bija patīkama pārmaiņa pēc ikdienas padsmit kilometru pārgājieniem, taču atpakaļceļā iekļuvām pamatīgā lietusgāzē, kas ielas pārvērta mutuļojošās upēs, kuras šķērsojot, kājas iegrima līdz ceļiem ūdenī. Tas viss bija pamatīgi jautrs piedzīvojums, ieskaitot stundām ilgo drēbju žāvēšanu ar fēnu.

Ceturtajā dienā nolēmām noīrēt automašīnu un devāmies pagarā 200km*2 braucienā pa mazajiem lauku ceļiem, lai apskatītu Delfos atrodamo Apollo templi, kurā pirms 2-3 tūkstošiem gadu darbojās orākuls - sieviete, kuru dēvēja par Pītiju, līdz šim neizskaidrojamos apstākļos pareģoja nākotni. Šo amatu pārmantoja no paaudzes uz paaudzi un Pītijas bija vairākas. Ir dažādas leģendas un vēsturieku minējumi pa to, kā īsti darbojās Pītija, taču šobrīd te ir atrodamas Apollo tempļa drupas, kā arī dažādi citi interesanti objekti. Tepat arī muzejs, turklāt ceļš uz šejieni ir ļoti skaists un ainavisks. Nav brīnums, ka jau pirms tūkstošiem gadu šeit bija svētvieta - paveras iespaidīga panorāma uz apkārtējiem kalniem.

Topošajiem Grieķijas apceļotājiem uzreiz varu pateikt priekšā, ka pretēji internetā rakstītajam, nav nekādu problēmu Atēnu centrā noīrēt auto un ar to aizbraukt līdz Delfiem, nebraucot pa maksas ceļiem. Satiksme nav sliktāka kā Latvijā, iespējams pat labāka, jo centrā nekādu dižo korķu nebija nedz no rīta, nedz vakarā.

Uz šosejas bija daži pārsteiguma momenti, taču tiklīdz tos apzinās, braukt ir mierīgi - galvenais ņemiet vērā, ka šeit dubultās līnijas neko neizsaka, un bieži vien automašīnas veic apdzīšanas manevrus arī aiz līkumiem, tāpēc labāk braukt labajā joslā, pat ja virzienus atdala divas līnijas.

Atpakaļ Atēnās bijām vakarā, nākamo dienu turpinājām apstaigāt vēl neredzētos pilsētas rajonus, iepirkāmies tirgū un nogaršojām grieķu saldumus un kafiju.

Tirgū
Viena no foršākajām un autentiskākajām ēstuvēm Atēnās - To Καφενείο


  1. Izmantojot šo linku, saņemsi atlaidi AirBnB dzīvoklim.