Uzlabo savas fotogrāfijas: Asuma Dziļums
Objektīva diafragmas atvērums strādā līdzīgi cilvēka acij kas maina zīlītes izmēru. Diafragmu iespejams atvērt plašāk lai ielaistu vairāk gaismas kad tās ir par maz, tādejādi palielinot iespējamo ekspozīcijas ātrumu. Tas noder tumšās telpās, bet tā blakus parādība ir Asuma dziļuma samazināšānās, kas ir gan ieguvums gan trūkums reizē.
Katram objektīvam ir savs maksimālais diafragmas atvērums, t.i. mazākais iespējamais f cipars. Tu nevari samazināt f līdz pat f1.4 ja vien tavs objektīvs to nespēj. Parasti objektīvi ar lielu gaismasspēju (mazu f) ir dārgāki nekā citi. Standarta objektīvu diagragmas maksimālais atvērums ir aptuveni f4. Iesācējiem jaatceras ka f1 ir ļoti liels diafragmas atvērums, bet f22 ir ļoti mazs atvērums.
Asuma dziļums (Depth of Field, DoF) ir fokusā esoša zona fotografējamā objekta priekšā un aizmugurē. To kontrolē mainot f – jo mazāks f skaitlis, jo šaurāks būs DoF. Jo lielāks f, jo lielāks DoF.
Ja vēlies portretu bildējot izcelt cilvēka seju un novērst uzmanību no raibā fona – samazini f lai sašaurinātos DoF un tas būtu tikai tik dziļš cik cilvēks. Daždeiz DoF samazina tik tālu ka fokusā piemēram ir tikai cilvēka acs, vai palielina tik tālu, ka fokusā šķiet esam visi bildē redzamie objekti – noderīgi bildējot dabas skatus.
Jāņem vērā arī tas ka fona miglainības pakāpe (asuma dziļums) nav atkarīga tikai no f uzstādījuma, bet arī no objektīva leņķa un attāluma līdz objektam.
Atceries: visšaurākais DoF būs ar lielāko zūmu, mazāko f un mazāko iespējamo attālumu (piemēram 300mm, f2.8, fokuss uz 1m radīs ĻOTI šauru DoF un ļoti miglainu fonu).
Piezīme: Tehniski DoF mainas tikai dēļ izvēlētās diafragmas, bet skatoties, šķiet ka asuma dziļums mainās arī pateicoties zūmam, tas gan ir acu apmāns. Kā jau teicu, tehniski tā ir, bet praksē joprojām strādā tas ko rakstīju iepriekš un turpmāk.
Tehniski gan fokusā ir tikai viens attālums, attālums kurā punkta objekts tiek attēlots kā punkts. Jebkurā citā attālumā punkts būs miglains, un radīs apļveida attēlu. Toties ja radītais aplis būs pietiekami mazs, tas nebūs atšķirams no punkta un tiks pieņemts par “pietiekami asu”. Palielinot attālumu no fokusa punkta, aplis palielinās un sāk vizuāli atšķirties no punkta. Lielākais izplūdušā punkta izmērs kuru nevar atšķirt no punkta, tiek saukts par “apjukuma apli” (Circle of Confusion). Parasti konkrētiem fotoaparātiem ir konkrēts CoC skaitlis, kuru var uzzināt pajautājot Google. Coc ir skaitlis kuru lieto lai uzzinātu Hiperfokālo attālumu.
Fotografējot dabas skatus, parasti mēs fokusējamies kautkur tālu prom, tuvu bezgalībai. Rezultātā bilde ir skaidra no bezgalības līdz pat noteiktam attālumam mums tuvumā. Piemēram zāle dažu metru attālumā jau būs miglaina, bet koki tālumā būs asi – jo fokusējāmies uz bezgalību. Arī šis ir acīm redzams asuma dziļuma novērojums, DoF šeit ir ļoti liels, bet tomēr tas nav bezgalīgs (tas nekad nav).
Lai iegūtu maksimālo iespējamo asuma dziļumu var fokusēties uz Hiperfokālo attālumu, nevis uz bezgalību. Hiperfokālais attālums ir tuvākais iespējamais fokusa attālums, aiz kura fokuss sniegsies bezgalībā.
Piemēram fokusējoties uz 10m attālu objektu pie f8, fons no 2m līdz pat bezgalībai būs fokusā. Toties fokusējoties uz 1.5m attālumu, fokusā būs viss jau pat no 80cm! Tādejādi iespejams radīt dabasskatus kurā pilnīgi viss attēls ir šķietamā fokusā.
Aprēķināt hiperfokālo attālumu var ar kabatas kalkulatoru, vai izmantojot piemēram šo DOFMaster utilītu.
Savukārt runājot par pretējo – šauru asuma dziļumu, vērts ir pieminet t.s. Bokeh (Bokē), kas vienkāršā valodā sakot ir tas samiglotais fons aiz fotografējamā objekta. Dažādas kvalitātes objektīviem šis fona samiglojums mēdz atšķirties – lētiem tas ir izsmērēts un sastāv no tādiem kā lieliem klekšiem; dārgākiem tas ir gluds un maigi miglains.
Dienas secinājumi:
- diafragma ir līdzīga acs zīlītei, un kontrolē cik daudz gaismas nonāks uz sensora.
- dažādiem objektīviem ir dažādi maksimālie diafragmas atvērumi (f)
- jo mazāks f jo vairāk gaismas, tādejādi iespejams lielāks slēdža ātrums, bet toties mazāks asuma dziļums un vieglāk kļūdīties fokusējoties
- jo lielāks f jo mazāk gaismas, pagarinās ekspozīcijas laiks, iespējams vajag statīvu, toties lielaka attēla daļa ir fokusā (asuma dziļums ir liels)
- asuma dziļums ir atkarīgs ne tikai no diafragmas atvēruma (f) bet arī no objektīva leņķa un attāluma līdz objektam
- ja nefokusējas uz bezgalību, bet uz Hiperfokālo attālumu, iespejams palielināt asuma dziļumu vēl vairāk
- bokē ir izsmērētais fons aiz fokusā esošā objekta