Suši taisam paši
Kā jau solīts, parādīšu iesācējiem kā mājās gatavot tādu vienkāršo suši. Kā jau bildē redzams, man ir jaunatklātie “Skanēja Kibūs Ryžai” jebšu Lipīgie rīsi, kurus nopirku IKI Siguldā par 0.82Ls. Maximā šos rīsus pārdod nedaudz virs Lata, bet tas droši vien ir lētāk kā transports līdz tuvākajam IKI, un daudz lētāk nekā jebkuri citi Suši rīsi (lētāk par 3Ls neesmu manījis).
Iekšā likšanai man ir avokado, lasis, garneles un gurķis.
Viena paciņa rīsu pietiek aptuveni četru cilvēku pabarošanai ar suši. Lasi un garneles vajag ļoti maz, tik maz, ka tik maz nemaz nepārdod. Paliks ko uz maizes uzlikt.
Saberam rīsus kādā bļodā, kur tos vajadzēs nomazgāt. Vienkārši lejam virsū vēsu ūdeni, un ar rokām cilājam, berzējam un maisam rīsus. Kad ūdens paliek tāds pavisam necaurredzams, ūdeni uzmanīgi nolej nost, un pielej jaunu. Mazgā kādas 3 reizes. Fiksi to darot, katra reize ilgst kādas 30 sekundes.
Nolejam nost pēdējo skalojamo ūdeni, un uzmanīgi pārvietojam rīsus pannā (man ir dziļā panna, droši var vārīt arī katlā). Pareizākā rīsu vārīšanas metode ir sekojoša – rīsiem uzlej virsū ūdeni tā, lai ūdens līmenis ir aptuveni 2cm virs rīsu līmeņa. Plīti liekam uz maksimālo karstumu, līdz sāk parādīties burbulīši, un rīsos veidojas nelieli vulkāniņi. Tad uguni nogriežam pavisam maziņu, uzliekam pannai/katlam hermētisku vāku, un turam tur kādas 10 minūtes, lai tvaicējas. Perfekti ja vāks ir stikla, jo tad var paredzēt kad tieši to ņemt nost, jo nav ieteicams vāku ņemt nost priekšlaicīgi – tvaiks aizbēgs.
Noņemot vāku nedaudz parušinam rīsus, apskatoties vai tie jau ir sausi, un vai nav jau sākuši piedegt pie dibena (tad ir par daudz!!!). Ja slapjuma dibenā nav, un rīsi viegli rušinās, noņemam no uguns, un ļaujam nedaudz pastāvēt zem vāka.
Te ir laba rīsu gatavošanas recepte fanātiem (būtībā tas pats ko es rakstīju: http://shiokfood.com/notes/archives/000022.html)
Augšā – tā rīsi izskatās pirms vāka uzlikšanas. Apakšā – tās ir manas sušī pildījuma komponentes.
Tā – rīsi ir gatavi, skat ku jauki:
Rīsus no pannas ņemam ārā, un liekam kādā bļodā (tajā pašā kur mazgājām, kaut vai). Liekam uz loga atdzesēties līdz līmenim, kad tos var viegli aiztikt ar rokām. Tas ir svarīgi, ja negrib applaucēties.
Kamēr dziest rīsi, apskatamies kā izskatās Nori lapas. Spīdīgo lapas pusi liekam uz leju, lapu pašu – uz bambusa paklājiņa. Blakus noliekam bļodu ar ūdeni, kurā nedaudz iejaukta citrona sula vai etiķis. Tur mēs skalosim/mitrināsim rokas, jo tie rīsi ir vājprātīgi lipīgi. Izskatās setups apmēram šādi:
Kad rīsi atdzisuši, ņemam ar mitrām rokām piku, un izlīdzinam apmēram šādi, atstājot nelielu maliņu augšpusē. Mala ir svarīga, jo suši tiks “aizlīmēts” ciet ar tās palīdzību. Malai jābūt pāris centimetriem:
1/4 no apakšas ieklājam strīpu ar pildījumu. Ļaujiet vaļu fantāzijai, bet neaizraujaties, jo par daudz pildījuma padarīs sarežģītu rullēšanu:
Augšā te ir garneles ar avokado, lejā – gurķis ar lasi:
Rullēšanai gan jāpatrenējas, bet procesa būtība ir – rullēt. Uzmanīgi ar roku sākam rullēt no apakšējās malas, skatoties lai pildījums nekur neaizbrauc pa malām, kad nedaudz sākts rullēt, var palīdzēt ar paklājiņu, ko izmanto lai rullītis būtu viena biezuma, vienmērīgas stingrības. Īpaši nedrīkst spiest, jo konstrukcija var izjukt. Kad rullis gatavs, to palikušo Nori maliņu saslapinam ar ūdeni, un gluži kā aploksnes malu, pielīmējam klāt, lai rullis turas kopā.
Rullīti iesaku ielikt ledusskapī nedaudz atdzesēties (pāris minūtes, nu 10).
Jāsanāk šādam te:
Ņemam slapju nazi (ar to pašu citronu kautvai) – lai nelīp klāt, un griežam:
Nu un beigu rezultāts:
Ceru jums patika, un lai labi garšo!