Once
Vienreiz jau stāstīju, ka no Cidade de Deus skatīšanās mani ilgu laiku atturēja klīstošie nostāsti par šīs filmas brutalitāti, bērnu slepkavošanu un ko tik vēl ne. Beigās izrādijās ka filma tomēr ir lieliska, un tas viss bija pārspīlējums (daži gan man joprojām nepiekrīt, bet ziniet, esmu redzējis daudz brutālākas lietas, tā ka šī man liekas tīri normāls kino).
Šoreiz es biju nobijies no Once. Tā esot šausmīgi dramatiska, bēdīga līdz asarām, nospiedoša un melanholiska un kas tur vēl ne.
Viss muļķības, ļoti jauka filma ar atvērtām beigām, romantiska, muzikāla, ļoti skaista un reizē ļoti vienkārša. Noskatījāmies, un secinājā ka atgādināja vienlīdz jauko Before Sunset.
Un tad noskatījāmies arī to. Atmiņās likās spēcīgāka filma, bet nu tā jau droši vien ir ar filmām kas jau ir redzētas. Otrs – kad skatījos pirmo reizi, noteikti bija kādas asociācijas, kas pastiprināja efektu.
Ak jā, un Lost ir atsācies, šodien jau ir pieejama trešā sērija!