..

Haotiska atskaite, hello world!

Skatoties apmeklētāju nemainīgo daudzumu, joprojām, kad neesmu ierakstījis nevienu jaunu rakstu jau divas nedēļas, jādomā daudzi no jums šeit ik pa brīdi iegriežas, refrešo lapu pāris reizes, un padomā – kas, pie velna, notiek? 
Vai arī trafiku ģenerē google bots, un te neviena nekad arī nav bijis. 

Patiesība ir tāda, ka sākotnēji pauze iesākās ar to, ka biju apslimis un vāļājos bezspēkā pa gultu, ēsdams ķiplokus, medu, paracetamolu un savus paša sviedrus, bet tas pārgāja pie hektiskas gatavošanās uz darba konferenci Prāgā, uz kuru tad arī devos drīz pēc izveseļošanās. Konference bija arī apmācības kurss, kurā es biju skolotājs tādai kā pirmajai klasītei, māciju cilvēkiem par rūteriem, hotspotiem un bezvadu tīkliem. Atgriezos svētdien pa dienu, līdz ar to varu teikt ka man ir visai labs alibi, un nebija gluži tikai slinkums, kas mani atturēja no rakstu rakstīšanas. 

Pa šo pauzi ir noskatītas arī vairākas filmas, piemēram The Day the Earth stood still (varēja daudz jēdzīgāk sižetu sataisīt, bet nu skatāms), un dīvaino City of Ember, kas bišku atgādināja City of the lost children, bet tikai bišku. Tāda vairāk bērnu filma, man jau patika. Vēl noskatījāmies Abre los ojos, kas man pamatīgi lika vilties, vairākas no ainām Vanilla Sky ir realizētas daudz ticamāk un personāži tur ir dzīvāki. Protams te daudzi gribēs mani lamāt, jo redzi orģināls ir neaizskarams, un eiropas kino ir karalis, bet nu – who cares. 

Atgriežoties no Prāgas gribēju uzsākt martu ar velo sezonu, gluži kā daži labi citi tēli šī bloga kontaktu sarakstā, bet ieraudzījis neizmanījušos mīnus piecus grādus, un sniegputeni, pārdomāju, un pasūtiju vēl vienu kartiņu. Kā zināms nekāda e-talona nav un tik drīz vēl nebūs. 

Vakardiena un šodiena darbā ir pamatīgi pārslogota dēļ visādiem iekavētiem darbiem, un jauniem plāniem un idejām, kas radušās pasākuma iespaidos, tas viss te notiek tik ātri ka laiks to vien kā zib gar acīm, un tas man patīk daudz labāk nekā dīkdienība. 

Tā īsumā es šeit atskaitos par savu ikdienu un zudušajām blogdienām, redzēsimies drīzumā atkal. Čau!