Braucam uz Nykoping
Neskatoties uz to, ka jau pēc septiņām dienām mums būs jābrauc lielajā Eiropas tūrē ar dzīvojamo mašīnu (wohnmobil jebšu motorhome), mēs ar Noru tomēr padevāmies Ryanair vilinājumam, un devāmies iekarot Zviedrijas Geocaching paradīzi Nykoping.
Interesanti, bet Nykoping parasti tiek uztverta kā garlaicīga vieta uz kuru lido Ryanair lidmašīnas tapēc ka tā ir lauku lidosta, kas ir ļoti tālu no Stokholmas. Esmu dzirdējis gaušanos par to, ka autobuss līdz Stokholmai ir dārgs, un tapēc ar Ryanair nevajag braukt. Interesanti gan, bet Nykoping patiesībā ir skaista maza pilsētiņa, aptuveni salīdzināma ar Latvijas Cēsīm. Turklāt pavisam netālu no Nīšopingas (Njūšoping saka Zviedri) ir Oxelosund, pilsētiņa jūras malā, ar fantastiskām pussalām.
Sākotnēji bijām plānojuši iziet uz lēto un palikt pie Couchsurfers, bet izrādās Zviedrijā tādi nav populāri un visā šajā rajonā nav neviena paša izguldītāja. Atradām lētu hotelīti centrā, dzelzceļa stacijas vecajā ēkā. Maksāja zem 10ls, bet pašiem bija jāņem guļammaisi un nebija iekļautas brokastis. Atradām otru variantu – pašā Skavsta lidostā (daži kilometri), par 10ls no cilvēka, bet ar iekļautām brokastīm, stilīgu interjeru un gultasveļu – toties ar vienu problēmu – šī cena istabiņai 4 cilvēkiem. Nekas! Sameklējām Noras brāli ar draudzeni, un četri arī nolēmām braukt. Ryanair izrādās ir visai viltīga kompānija, un ja mēģina tev pārdot biļeti par nulli latiem, tad maksāsi lidostu nodokļus, bet eksistē arī īpašo piedāvājumu 2ls biļetes kur nodokļi nav jāmaksā. Tādas arī nopirkām un visi četri jau sestdien no rīta liegi un mierīgi nosēdāmies Nykoping Skavsta lidostā.
Mūsu Connect Skavsta hotelis atrodas labi ja 300 metrus no lidostas ēkas, bet neskatoties uz to, naktī nekādas lidmašīnas nedzirdējām, jo viņa novietojums un arhitektūra ir visai savdabīga. Diemžēl uzreiz pēc ierašanās iečekoties nevarējām, jo bija nedaudz par agru. Nekas – pāri ielai 515 zaļais autobuss par latiņu katru aizveda mūs visus uz centru un izsēdināja pie dzelzceļa stacijas, kur arī uzsākām savu geocaching tūri. Nevarētu teikt ka mēs skrējām, gluži pretēji, mierīgi pastaigājoties baudījām skaistās Zviedru privātmājiņu ielas, smuko upīti, pīles un zosis, visuresošo tīrību un fantastiski stilīgo IKEA-tipa askētismu it visā šeit apkārt. Izņemot protams veco arhitektūru, kas tīri dabiski un nemanāmi koeksistē ar modernajiem Zviedriem.
Nostaigājāmies pamatīgi, izpētijām visai daudz ieliņu un interesantu lokāciju kuras standarta tūrists diez vai jebkad redzēs, kad pienāca pusdienu laiks. Ēst līdzi neko paņēmuši nebijām, toties centrā ir vismaz divi ļoti jauki pārtikas lielveikali kas katru dienu strādā līdz deviņiem vakarā. Nopirkām svaigi ceptas bagetes, tipiskos Zviedru kartupeļu salātus (kas sastāv no divām lietām: majonēzes un … you guessed it … karupeļiem) un apelsīnu sulu. Nevarētu nemaz teikt ka daudz iztērējāmies, jo vēl 4 reizes iepērkoties pārtikas veikalos, kopumā divās dienās iztērējām 5ls uz cilvēku par pārtiku. Par izdevumiem runājot, uz vienu cilvēku tie bija sekojoši: lidmašīna 4ls, hotelis 10ls, ēdiens 5ls, autobusi 6ls. Autobusi tā tapēc ka nakšņojām lidostā, un uz to vajadzēja tikt vakarā, un pēc tam nākamajā dienā bez Nykopingas bijām arī tālākajā Oxelosund, uz kurieni arī jābrauc ar (715.) autobusu.
Vakarā atgriezušies hotelī, totāli atlūzām jau kādos astoņos. Pamodos pēc stundas, un ar Noru nolēmām ka svētdien jābrauc uz jau minēto Oxelosund, tapēc nogājām lejā izmantot bezmaksas internetu lai blociņā pārrakstītu visu tur esošo Ģeoslēpņu ģeogrāfiskās koordinātes, jo priekš šīs vietas nekas izdrukāts nebija. Iedzērām bezmaksas kafiju un devāmies nomazgāties kopīgajās (dalītu dzimumu protams), bez neiedomājami stilīgajās dušās, un tad gulēt tālāk.
Nākamajā rītā ieradāmies ar autobusu Oxelosundā, un, lai meklētu slēpņus, par izkāpšanu no autobusa izvēlējāmies šoferim bez šaubām pārsteidzošu pieturu – pie metālapstrādes rūpnīcas, tālu no centra. Autobuss mūs izsēdināja 3m no slēpņa, tapēc atrašana bija ātra, un nosmējāmies ka vajadzēja pateiks lai buss mūs pagaida. Tā ar kājiņām devāmies uz centru, tikai lai secinātu ka nekāda dižā centra te nav, tik tās maziņš laukums. Pilsētiņa tāda maza un mierīga, nevarētu teikt ka pārāk glīta pati par sevi, toties smukākā daļa bija mūsu nākamais mērķis – Femore pussala.
Ap pussalu vijas fantastiski skaists pastaigu maršruts, kas marķēts ar oranžām krāsas līnijām, un kas dod iespēju apskatīt gan mega-diž-akmeņus (Latvijā katrs no tiem būtu nacionālais simbols), gan nedaudz klinšu, gan visur esošās, skaistās un sarkanās Zviedru mājiņas, gan kuģīšus un pat ozolu mežu kurā ganās kādi kazveidīgie klinšu dzīvnieki.
Maršrutu izgājām, salasījām tur slēpņus, un tad jau devāmies atpakaļ uz autobusu, lai nopirktu biļeti pa taisno uz Lidostu, bet izkāptu vēl Nykopingā lai nedaudz pastaigātos – līdz lidmašīnai bija vēl daudz laika. Autobusa biļete gan esot derīga tikai stundu, taču nelikās ka šoferis to saprot, jo vairākas reizes izrādija absolūtu neziņu biļešu jautājumos, tapēc mums nenācās pirkt jaunu biļeti arī pēc šīs stundas nolietošanas ēdot makdonalda saldējumu uz Nykoping gājēju ielas.
Aptuveni tā arī beidzās mūsu divu dienu ātrais Zviedrijas ceļojums.