Vienīgais Latvijas glābšanas plāns
Vakar twitteri lasot prātā iešāvās lieliska doma. Pirms turpinu rakstīt, uzreiz paceļu sarkasma karodziņu.
Tātad doma ir pārveidot Latvijas valsts uzbūvi balstoties uz veiksmīgajiem Eirovīzijas un Ziedojumu sistēmu piemēriem.
Katram iedzīvotājam savu nodokļu slogu būtu iespēja pašam sadalīt pa jomām. Katrā jomā konkursa kārtā varētu pieteikties jebkurš industrijas pārstāvis, piemēram “SIA Kruto Ceļu Būve” varētu izlīmēt ielās plakātus, ka ir gatavi sakopt visus Latvijas asfalta ceļus, un klāt pieliktu savu numuriņu #15432, kas tālāk būtu izmantojams balsojumā.
Katram iedzīvotājam būtu īpašs VID konts, kurā nonāktu visi viņa maksātie nodokļi, tikai šajā jaunajā Latvijā nodokļus dalīt viņš varētu pats. Papildus – nebūtu nekādu ministriju vai valsts iestāžu, tikai bariem privāto kantoru, kas varētu darīt pilnīgi jebko ko tie vēlas, ārstēt bērnus, pabarot nabagos, kontrolēt satiksmi, ķert noziedzniekus utt.
Iedzīvotāji no saviem privātajiem VID kontiem varētu dalīt naudu pēc saviem ieskatiem, norādot cik kuram uzņēmumam vēlas piešķirt. Uzņēmumi savukārt līdzīgi kā politiķi mūsdienās – reklamētos, melotu un visādi citādi mēģinātu pārliecināt pilsoni ka tieši “SIA Kruto Ceļu Būve” ir labāka par “SIA Taisno Ceļu Būve” un vēl astoņpadsmit līdzīgajiem. Uzņēmumi reizi noteiktā skaitā mēnešu saņemtu saziedoto naudu, un tērētu to apsolītajiem mērķiem.
Protams ja darbs nebūtu labi izdarīts, Iedzīvotāji varētu atstāt negatīvas atsauksmes Delfu komentāru stilā, un uzņēmums nākamreiz neko daudz nesaņemtu (ja nu vienīgi no naivās Martas Lapmežciemā).
Ja iedzīvotājs nebūtu sadalījis visu pieejamo naudu, vai nebūtu to darījis vispār, nauda pārietu noteiktam skaitam dažādu industriju līderiem nejaušā kārtībā.
Iedzīvotājs balso par savām prioritātēm ar savu maku, un neviens nesūdzētos ka no viņa kabatas redz būvē Ulmanim pieminekli vai Stikla kalnu.
Ak jā, un upēs tecētu tā garšīgā putra.