Ziemassvētku brīnums
Pat lai arī Jēzus man ir tikai potenciāli safabricēts stāsts garajā vēstures notikumu rindā, šo ierakstu publicēt mēnesi iepriekš bija pāri pat maniem morāles standartiem. Tagad viss ir noklusis, brieži aizbraukuši mājās, lūk – palasiet par Saturnāliju.
Saturnālija bija nedēļu gari svētki Senajā Romā, kas sāka tikt svinēti aptuveni divus simtus gadu pirms mūsu ēras skaitīšanas sākuma. Tie bija veltīti auglības dievam Saturnam. Svētku kulminācija bija saulgriežos, 23. decembrī. Svētkiem bija dažādas zīmīgas parašas – īpašs tirdziņš, skolnieku brīvdienas, sanākšana kopā lai pasniegtu simboliskas dāvanas, draugu apciemošana, svētku ēdiens. Tas bija piedošanas laiks, tika mīkstināti sodi.
Šis gan pilnīgi iespējami ir kristiešu propoganda lai nomelnotu pagānus, bet Grieķu dzejieks Luciāns apraksta Saturnālijas notikumus kā svētkus ar piedzeršanos, un staigāšanu apkārt bez drēbēm. Kaili cilvēki apstaigāja namus dziedādami (christmas carols?). Izvarošanas un slepkavības neesot bijis retums. Cilvēki esot cepuši cepumus cilvēciņu formā, un dievam pasnieguši dažādus upurus.
Cerībā pievērst pagānus kristietībai, ceturtajā mūsu ēras gadsimtā (Nīkajas konsulā) tika nolemts par Jēzus dzimšanas dienu nosaukt Saturnālijas fināla dienu, lai viņiem nebūtu jāatsakās no sava orģiju festivāla. Kristiešu līderiem gan diži neveicās pagāniem izdzīt viņu svētku tradīcijas.
Nekādi neizdevās atrast tiešām uzticamu avotu šim, bet daži uzskata, ka ziemassvētku koks (ne obligāti egle tolaik), ir vēl viens kristiešu triks lai pievērstu pagānus kristietībai. Šoreiz gan nevis Romiešus, bet Ašeiras kultu (pilns internets ar mazticamiem rakstiņiem, varbūt kādam ir uzticamāks links?) kuriem koki ir bijuši svēta lieta, un tāpēc koka pielūgšana un dekorēšana viņiem labi gājusi pie sirds. Interesanti, ka populārs ir uzskats, ka tieši egli par ziemassvētku koku pirmie sāka lietot Igauņi.
Interesanti arī tas, ka ziemassvētku vecītis, pazīstams arī kā Svētais Nikolajs, ir bijis viens no Nīkajas pirmā konsula dalībniekiem, kurā tika lemtas svarīgas kristiešu stāsta detaļas, piemēram Jēzus un Dieva saistība, Lieldienu datums, Ziemassvētku datums, kristību nozīme kā arī daļēji Jaunās Derības izveide.
Interesanti, ka pareizticīgie ziemassvētkus svin citā datumā, bet nevienam no datumiem nav saistības ar Jēzus dzimšanu. Nevienā vēstures posmā neviens nav zinājis Jēzus patieso dzimšanas datumu. Nemaz nevajag datumu – pat gads (tolaik atskaitot no Romas dibināšanas laika, jo “mūsu ēra” vēl nebija sākta skaitīt) ir tikai aptuveni aprēķināms pēc Bībelē (nevienā citā vēsturiskā dokumentā tāds Jēzus nav pieminēts) minētiem fona notikumiem un valdnieku vārdiem. Bībeles pētnieks Joseph A. Fitzmyer raksta, ka pirmais mūsu ēras gads ir kļūdaini aprēķināts, un šo kļūdu ieviesis Dionysius Exiguus aptuveni piecsimtajā mūsu ēras gadā par pamatu ņemot tikai to, ka Jēzum ir itkā bijis trīsdesmit gadu kad Tibērijs bija piecpadsmitajā valdīšanas gadā.
Ne viss ir tik skaidrs kā mums maziem tika mācīts, un vēsture ne tikai nav skaidri zināma, bet arī mainās atkarībā no tā, kurš viņu stāsta, un kad tas tiek darīts.