Mīla, Nāve un Baznīca
Bieži vien sanāk tā, ka baznīca ir ar cilvēku gan mīlas gan nāves notikumos, tāpēc vakardien mums sanāca īsts dzīves aplis. Apmeklējām dažādas salas uz Daugavas upes – Mīlestības salu, Nāves salu, un Meinarda baznīcas salu. Izmantojām iespēju apskatīt visas tās vietas, kas vasarā ir grūti pieejamas. Jau iepriekš rakstīju, ka šonedēļ bijām jau arī uz Sniķeru salu un nogrimušo kuģi pie Mangaļsalas.
Uz Nāves salu ved visai tradicionālas brūnās norādes, taču beidzas pie upes, un pāri tiek tikai ar kājām pa ledu. Uz salas ir ierakumi, bunkuri, un visai iespaidīga izmēra piemineklis tur notikušajām kaujām.
Pēc nāves salas, devāmies pāri HES (jo kreisajā krastā piebraukt nav iespējams nebeidzamo sētu un privātīpašumu dēļ (pareizi izmantoju “dēļ”?) un apmeklējām pie Ikšķiles atrodamo Meinarda salu, uz kuras jau 12. gadsimtā tika uzcelta baznīca, ar kuras uzbūvēšanu aizsākās Livonijas kriestietizācija.
Uz salas atradām sešpadsmit cilvēkus, kas nodevās dīvaina rakstura rituāliem, un gāja rotaļās. Izskatījās, ka kāds priesteris ir atvedis bērnus ekskursijā. Kūrās uguns, un notika baigais pasākums, kas gan mums netraucēja atrast tur novietoto geokasti. Sala ļoti iespaidīga, un noteikti būs interesanti uz to atbraukt arī vasarā.
Vakaru noslēdza Mīlestības saliņas apmeklējums. Šī sala atrodas Bolderājā uz Buļļupes, kas savieno Lielupi un Daugavu. Kādreiz Buļļupe bija Lielupes sastāvdaļa, kad tā ietecēja Daugavā, taču tad plūdos izlauza pati ceļu uz jūru, un Buļļupe palika par tādu kā kanālu starp abām upēm. Uz mīlestības saliņu tikt grūtākais bija atrast kur nolikt automašīnu, jo Jahtkluba apsargs nesaprata ne vārda latviski un sarunāt ar viņu neko nevarējām, un citā vietā vietējais agresīvais vecis teica ka mūsu auto traucē viņam dzīvot. Tikt viegli, jo visur ir bļitkotāju izstaigātas takas. Sala interesanta, no tās paveras fantastiski skati uz Daugavu.
Un protams ka tur ir arī kaste.