Purvam līdzīgā taka ar kastītēm
Vakar vakarā bija smuks laiciņš, tāpēc ar Kazhe devāmies mazā velo tūrē uz Baložu rajona purveli aplasīt tur esošās kastītes. Izbraucām gan diezgan vēlu, tāpēc visas nesalasījām, toties izbrauciens bija visai labs. Laiciņš bija saulains un silts, pavasaris pilnā plaukumā – kazi, iespējams pat noķers iekavēto.
Interesanta sagadīšanās, ka atkal ievēlos purvā. Turklāt notikums ir ievērības cienīgs arī tāpēc, ka šajā Baložu rajona purvā jau vienreiz ievēlos, toreiz kad noslīdzināju savu pirmo iPhone. Šoreiz gan ievēlos nevis lāmā, un nevis tik daudz sava stulbuma dēļ, bet gan jo purvs bija viltīgs. Visur sausa zeme un zālīte, sakritušas sausas lapiņas. Un te mana kāja grimst! Un tā vietā lai spertu soli atpakaļ, es spēru lielu soli uz priekšu, cerībā dublim pārkāpt pāri. Ka tik ne tā! Iegāzos līdz viduklim tādā zampā, ka sajutos gluži kā Atrejū. Paslēpies, maita purvs! Neko, telefonu kabatās šoreiz nebija, ķēros pie krūmu saknēm un centos sevi izvilkt. Pirmo reizi sajutu, kā tas ir, kad purvs nelaiž vaļā. Kaut kā izvilkos protams, bet piedzīvojums jautrs. Kaže pa to laiku bija uzkāpis nepareizajā priedē. Bet viss beidzās labi. Ir arī daži bilduki.
