Ķirbiži un Riebezers
Kārtējās brīvdienas, un kārtējās takas. Vienu taku nemaz neatradām, tāpēc no kartes tika izņemta. Pie reizes atradām desmit slēpņus, kas mūsu kopējo skaitu papildināja līdz tūkstotim. Ķirbiži ir interesanta maza apdzīvota vieta, kurā ir iespaidīga izmēra muiža, kas ir atjaunota, un šķiet apdzīvota. Turpat arī Meža muzejs, kurš neizskatījās atvērts. Bet mērķis bija blakus muzejam izveidotā dabas taka. Taka sākumā ved līdz iespaidīga izmēra dižozolam, un tad caur dažādiem mežu biotopiem vijās gar skaisto Vitrupi. Izskatās, ka taka ierīkota pirms desmit gadiem, taču tiek kopta un uzturēta. Par to, ka šī vieta bieži redzētu kādus apmeklētājus gan nekas neliecināja, un jutāmies visai nost no civilizācijas. Taka pēc stila atgādina Līgatnes upes taku, kuru aprakstīju iepriekš. Arī maz laipu, vairāk jāiet pa meža takām. Man ļoti patika, atmosfēriska meža taka, papildināta ar interesantiem apskates objektiem, un dažām atpūtas vietiņām.
Dziļezera un Riebezera taka atrodas netālu, un ir izvietota pa vidu starp diviem šauriem ezeriem. Zemes strēle starp ezeriem vietām ir labi ja 5m plata. Taka ir privāti uzturēta, un pie piebraukšanas ir uzstādīta brīdinājuma zīme, ka jāzvana saimniekiem, ko arī izdarījām. Pie telefona bija atsaucīga un draudzīga balss, kas teica, ka varam droši iet pastaigāt, un ja vēlamies, ir piedāvājumā kempinga vietas, laivas un citas ekstras. Vieta tiešām vairāk atgādināja sakoptu kempingu nekā taku, jo strēlē starp ezeriem ik pa brīdim bija ugunskura vietas ar galdiņiem, un viss bija ļoti sakopts. Es teiktu, ka kopumā vieta ir interesanta, taču tās vērtība ir palikt starp ezeriem kempingā (ar telti un ugunskuru), nevis tieši iet to kā taku. Siltākā vasarā noteikti te ir ļoti forši.