Ukru gārša
Šī dabas taka atrodas tieši pie Lietuvas robežas, kādu gabalu aiz Tērvetes. Vieta ir ļoti nomaļa, tāpēc diez vai satiksiet kādu citu takas gājēju. Kad šeit pirmo reizi piebraucām pirms pusgada, taka bija sliktākā stāvoklī, tagad ir uzbūvēti jauni soliņi un uzlabots stāvlaukums. Tiesa gan, ejot pa taku, secinājām, ka vitāli svarīgs tiltiņš pāri upītei ir pazudis, bet tāpat no baļķiem uzbūvējām improvizētu bebru dambi un kaut kā pāri tikām. Vasarā iebrist mazajā upītē nebūs problēmu (ja līdz tam tiltiņš nebūs uzbūvēts, jo šķiet šeit kaut ko vēl uzlabo) un ziemā gan jau varēs pāriet pa ledu.
Ejot pa taku pēkšņi sadzirdējām tādus kā brikšņus, atskatījāmies un ieraudzījām veselu baru ar lielām meža cūkām – kādas divdesmit! Tās mūs nemaz nebija pamanījušas un taisnā ceļā devās mums virsū. Viņu ceļu šķērsoja neliela upīte un kad viņas tai sāka brist pāri (līdz mums nu jau bija tikai kādi divdesmit metri), pēkšņi mūs ieraudzīja un panikā sāka skriet uz visām pusēm. Uz brīdi bijām sabijušies, taču beigās sanāca ļoti interesants piedzīvojums.
Kopumā jauka, nepieradinātās dabas taka, nedaudz virs trīs kilometrus gara. Laipu nav, bet ir norādes un labi saskatāms, neaizaudzis maršruts. Kas ir gārša? Gārša ir visauglīgākais meža veids, kur aug gandrīz visas koku un krūmu sugas, bet pārsvarā lapu koki – ozoli un oši. Tā kā šeit sastopami daudzi aizsargājami augi un dzīvnieki, 1999. gadā izveidots dabas liegums.
Latvijas avīzē lasāms interesants raksts par šo vietu.
