Olas
Vakar mastodonā bija par kaķu sterlizāciju, nu tad man arī stāsts.
Mazajam meža kaķim vakardien bija pieraksts uz kastrēšanu, bet nu tās pāris dienas pirms tam bija jau diezgan trakas. Tieši pēdējās dienās bija satrakojušies hormoni un kaķis nolēma iezīmēt teritoriju, vienreiz pačurāja sēžamajā pufā, otru reizi uz kumodes esošajā ziedu vainagā. Bija skaidrs, ka tas tiešām ir pēdējais brīdis, kad kundziņam jādodas pie daktera.
Tieši operācijas dienā notika kulminācija. No rīta kaut ko gramstijās gar kurpēm, košļāja šņores. Izkoda cauri zābaka šņorei un tā ieķērās zobos. Nobijās, skrēja, bet zābaks skrien pakaļ! Kā torpēda sāka skriet ātrāk un ātrāk, zābaks lido pakaļ pilnā ātrumā!
Kaķis, pārbijies, skrēja pa visām istabām, nevar noķert, no bailēm apčurājās! Nācās nabaga kaķi glābt, tad mazgāt, jo viss slapjš. Un viņš nesaprot, par ko viņam tāds sods. Pēc vannošanas uzreiz bija laiks doties pie daktera uz operāciju, nabagam jau tā bija stress un tad droši vien domāja, ka tas viss dēļ tā nelaimīgā zābaka.
Pēc tā trakā skrējiena visa māja smird pēc urīna, nācās ar UV lampu staigāt un mazgāt visus pilienus. Tad izdarijām kļūdu un izmantojām (laikam) ammonjaka bāzes līdzekli, kas visu smaku padarīja divreiz spēcīgāku. Tagad mācība, kaķa čuru mazgāt tikai ar etiķi un aukstu ūdeni. Visas mēbeles, drēbes un gultas pārklājus un galdautus - mazgāšanā. Robim ielējām etiķa ūdeni vēderā un vairākas reizes sūtijām misijā glābt grīdas.
Pats Finduss šodien tāds tramīgs, slapstās apkārt, baidās, ka viņu atkal par kaut ko var sodīt. Bet nu citādi kundziņš jūtas labi. Vēl par agru spriest, vai ir mierīgāks, vai nē.